An international conference

“A Harmonious Europe (?) - Integration policy in Europe in the 21st century”
“Saliedēti Eiropā (?) – Integrācijas politika Eiropā 21. gadsimtā”

Starptautiska konference
2013. gada 15.-16.maijā
Splendid Palace”, Elizabetes iela 61, Rīga, Latvia

    Forums-laboratorija „Cik atvērta ir skola Latvijā?”*

    Norises laiks un vieta 17/04/2013, no plkst. 9:30 līdz 18:00, viesnīcā  „AstorRīga” Z. A. Meierovica bulvārī 10.

    Dalībnieki – skolotāji, izglītības eksperti, skolu administrāciju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, politiķi, ministriju un pašvaldību darbinieki, dažādas etniskās izcelsmes skolēni un viņu vecāki).

    Metodes – dalībnieku dialogs (dažāda lieluma grupās, kuras mainās) dienas garumā**. Dialogs ir spēļpilna saruna, un katram ir jāspēj spēlēties ar jaunām idejām.

    Dialoga mērķis – labi pavadīts laiks, jauni kontakti un zināšanas, idejas pārmaiņām (lielie un mazie risinājumi); 10 konkrēti priekšlikumi daudzveidību pieņemošai izglītības videi skolās un kopienās, kā arī risinājumi politikai.

    Pasākuma moderators: Neils Balgalis (grupa93) un uzņēmuma SIA „grupa93” pārstāvji (skat. Google)

    Līdzdalības nosacījumi :

    • - viens runā, pārējie klausās;
    • - runā visi;
    • - līdzdalība interaktīvajā balsošanā,

    Laika plānojums

    9:30 Rīta kafijas un iepazīšanās modulis

     10:00 Atklāšanas modulis

    Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Nacionālā integrācijas centra pārstāvju uzrunas - foruma uzdevumi

    Interaktīvais jautājumu bloks – ko mēs zinām par „Tēmu”

    10:25 – 11:00 Dialoga iesildīšana

    Ekspertu skatījums uz situāciju Latvijā un globālajām tendencēm

    Guntars Catlaks (Education International pētniecības direktors) - par skolotāju, skolēnu un vecāku līdzdalību (atvērtas izglītības politikas „atslēgas”) 

    Ligita Grigule (izglītības politikas eksperte) – par daudzveidību veicinošu mācību vidi

    11:00 – 11:49 Individuālais un grupu darbs

    11:49 – 12:30 – Grupu viedokļu prezentācijas modulis

    12:30 – 13:30 Pusdienas Bufetes galds.

    13:30 – 15:00 Skats no iekšienes un komentāri         

    3 ekspertu prezentācijas, dalībnieku jautājumi un komentāri.

    Aija Tūna – (Sorosa fonds – Latvija) - „Pārmaiņu skola” pieredze daudzkultūru sadarbības kopienu kopšanā

    Māris Pūlis – (izglītības eksperts). Kopienas skolas Lielbritānijā (Leeds piemērs)

    Konstantīns Čekuškins – (vecāku pārstāvis),  Kas jādara, lai skolā visi justos labi

    15:00 – 15:30 Kafijas pauze  

    15:30 – 16:45 – Grupu diskusija

    Grupu darbs, prezentācijas, apspriešana, interaktīvā balsošana, Iespaidi

    16:45 – 17:00 – Noslēguma iespaidi – Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Nacionālā integrācijas centra pārstāvji

    17:00 – 18:00 Noslēguma bufete

    Sarunas par turpmāko, vienošanās un nākotnes plānu kalšana

    * Pašlaik vēl tikai dažas skolas saskārušās ar problemātiku, ko izraisa migrācijas procesi Latvijā. Paredzams, ka jau tuvākajā nākotnē ar šādu pieredzi nāksies saskarties vairumam skolu. Kādas iespējas Latvijas dažādajām skolām sniegs paredzamās  pārmaiņas?  Kas jau ir paveikts un kas vēl darāms, lai izglītības sistēma būtu gatava šiem izaicinājumiem?

     **

    Diskusija – parastais cilvēku komunikācijas veids. Tās laikā es prezentēju savas idejas un katrs dalībnieks tās analizē no sava redzes viedokļa un pozīcijām. Diskusijas mērķis – lai mans viedoklis ir vislabākais un tiek akceptēts. Man ir taisnība un es esmu viszinošākais.  

    ŠĪ DIENA IR PAREDZĒTA DIALOGAM

    Dialogs – tā ir ideju pētīšana. Dialoga laikā katrs strādā kopā ar citiem, sniedzot savu daļu idejas attīstībai, savstarpēji papildinoties un ietekmējoties. Kopējs domāšanas process. Dialoga laikā neviens necenšas uzvarēt. Katrs mēģina mācīties un radīt. Dalībnieki apslāpē savus individuālos pieņēmumus, atklāj dažādas jautājuma šķautnes un jaunas idejas.

    Dialogs – tas ir brīvs ideju plūdums, kura laikā dalībnieki turpina domāt un vērot sevi domājot.

    Adrese: Meierovica Bulvāris 10, Hotel Astor Rīga, LV-1050

    Ja Jums ir jautājumi par konferences tehnisko nodrosinājamu vai saturu, sazinieties ar Zinta Miezaine, 26819756, [email protected]

    Kontaktpersona: Zinta Miezaine | 26819756 | [email protected]

    Apskaties kartē

    Dalībnieku reģistrācija : Izglītības Forums

    Paldies par Jūsu interesi. Dalībnieku reģistrācija ir slēgta.

    1.      KOPSAVILKUMS:

    foruma – laboratorijas rezultāti un secinājumi

    1. Integrācijas jautājums Latvijā ir cieši saistīts ar sociālā kapitāla – uzticēšanās pilnu cilvēku attiecību, atbildības deleģēšanas un produktīvas kopdarbības – attīstību un uzplaukumu. Sarunās un apspriedēs, publiskā dialogā, kādu piedāvāja notikuma formāts, sabiedrības integrācijas un iekļaujošās izglītības teorija satiekas ar dzīves praksi, un apvienojas. Dialogs par ikvienam atvērtu skolu, izglītību Latvijā trešo valstu valstspiederīgajiem ir dabiska sastāvdaļa no plašāka dialoga par izglītības nākotni Latvijā. Vai Latvija veidos elitāru skolu un vidusmēra skolu sistēmu, kas raksturo ASV un Lielbritāniju, vai līdzīgi Somijai, ieguldīs iekļaujošu skolu izveidē un nostiprināšanā? Šie jautājumi jāturpina skatīt plašā izglītības sabiedrībā.

    2. Foruma laikā bija vērojama neizpratne par integrējošu izglītību raksturojošu terminoloģiju, kā arī ļoti atšķirīgi dalībnieku diskursi: vienkāršā tipoloģijā dalāmi kā iekļaujošs un izslēdzošs diskurss. Diskutējot nelielās grupās, atšķirīgie viedokļi tika konfrontēti nelielā psiholoģiskā distancē. Tas izraisīja gan savu kultūras filtru pārvarēšanai nepieciešamo īslaicīgo diskomfortu, gan deva būtisku impulsu personību attīstībai. Kā minēja kāds dalībnieks no bilingvālas skolas „ ledus ir sakustējies”. Tas liecina, ka foruma pievienotā vērtība ir starpkultūru komunikācijas prakse, mācīšanās no klātesošajiem.

    3. Skolvadības jautājumi un skolas un vietējās kopienas sadarbības uzstādījums izvirzīja priekšplānā skolas kā organizācijas identitātes un pašapziņas jautājumus: cik drošas, spēcīgas un autonomas jūtas skolas Latvijā, cik droši tās atveras kultūru daudzveidībai, licencē tās izglītības programmas, kas noderīgas skolēniem, kuri atšķirs no vairākuma? Skolu identitātes meklējumi turpinās, ir daudz neskaidrību skolu iekšējās kultūras līmenī, kas traucē integrēt citu kultūru piederīgos.

    4. Dalībnieku kolektīvā jaunrade rezultējās ar atvērtas, ikvienam pieejamas un visiem vienādi augstu izglītības kvalitāti piedāvājošas skolas raksturlielumu virkni. To raksturojošie vārdi un izteikumu kopums ir sekojoši – savstarpējā skolu sadarbība; skola – pārmaiņu lokomotīve; izcili skolotāji; skola – vieta, kur mācās visi; individuālās izglītības trajektorijas; mācīt bērnus, nevis priekšmetu; bērns centrā; dažādības vadība; sadarbība, sadarbība, sadarbība; skolas kā socializācijas vietas; pieejama; spēja sadarboties – pedagogu starpā; cieņa, pieejamība, atvērtība; skolotāja kvalifikācija; izaicinājums; atvērtība mācību procesā; cilvēciskums, skola kā organizācija; cilvēka uzdevums nav zināt, bet mācīties; skolotāji, socializācija, kopienas, skolēni.

    5. Balstoties foruma diskusiju rezultātos, starptautisko salīdzinošo pētījumu imigrantu skolēniem pieejamas un kvalitatīvas izglītības novērtējumā rezultātos (2013), Eiropas Komisijas dokumentā Rethinking Education ( 2012) un Eiropas Padomes iekļaujošas izglītības un starpkultūru kompetences attīstības prasību ieteikumos dalībvalstīm (2013),izglītības politikas veidotājiem un ieviesējiem izvirzāmi sekojoši ieteikumi (1) veidot valstī iekļaujošu un skolēnu daudzveidīgās izglītības un atbalsta vajadzībās balstītu izglītības sistēmu, centralizējot skolēnu sasniegumu un mācību apstākļu monitoringu, bet dodot skolām būtisku autonomiju izlemt, kā adresēt skolēnu vajadzības kultūras ziņā heterogēnā vidē; (2) nacionālā līmenī visiem skolotājiem un skolu administratoriem attīstīt starpkultūru kompetenci; (3) skolām būt atvērtām un draudzīgām, aicinošām un informatīvi piesātinātām iepretim dažādu kultūru ģimenēm, izmantojot bilingvālus konsultantus. (4) sabiedriskajiem medijiem deleģējamas funkcijas un finansējums kultūru daudzveidību normalizējošu un pozitīvu ziņojumu veidošanai (5); skolas kultūru pilnveidojot, jāņem vērā, ka sadarbība un mūžizglītība ir atslēgvārdi, kas raksturo atvērtas skolas kultūru.

    6. Foruma moderators, rezumējot notikuma norisi, iesaka darbu turpināt un organizēt mērķa grupu diskusijas (piemēram, vecāki + skolnieki, latviešu + mazākumtautību skolas, valsts iestādes, politikas veidotāji). Ieteikums ir vērā ņemams, un īstenojams, izmantojot NIC tematisko sarunu formātus.

    2. EKSPERTU IEGULDĪJUMS

    Foruma prominentākais viesis un referents Guntars Catlaks (vispasaules skolotāju arodbiedrības Education International pētniecības direktors) savu uzstāšanos fokusēja uz līdzdalības koncepta atklāsmi. Izprotot izglītības politikas veidošanu kā apspriežu un dialogu procesu un produktu, viņš uzsvēra skolotāju, skolēnu un vecāku līdzdalību tajā, gan vietējā, gan nacionālā, gan starptautiskā dimensijā. Viņš prezentēja arī skolotāju un skolu administratoru pašizjūtas un viedokļu apkopojumus no OECD Mācīšanas un mācīšanās starptautiskā salīdzinošā pētījuma TALIS. Raksturojot atvērtu pedagoģisku procesu, G. Catlaks uzsvēra sadarbības attiecības un komandas darbu kopējā izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Raksturīgākie izteikumi „Visi kopā varam, vai arī kritīsim pa vienam; sadarbība – sadarbība – sadarbība. Izglītība ir veids, kā sabiedrība kopā pastāv, attīstās. Izglītība ir viena no fundamentālajām sabiedrības funkcijām.”

    Ligita Grigule, LU tālākizglītības koordinatore, EDSO daudzvalodu izglītības eksperte, runāja par daudzveidību veicinošu mācību vidi, ko raksturo dažādu metožu, aktivitāšu izmantošana, skolēnorientētas praktiskas nodarbības. Viņa pievērsās arī skolas līmeņa faktoriem, izcēla to, ka skolotājiem pašiem sevī jāatsvaidzina skolēna loma – jāpiedalās neformālajā izglītībā, tālākizglītībā. Pārzinot situāciju klasēs, kurās mācās skolēni no trešajām valstīm, viņa uzsvēra novēroto hibrīdo identitāti: „Trešo valstu bērni nebūs ne savas dzimtās kultūras, ne mītnes zemes kultūras bērni. Tie būs trešās kultūras bērni.” Būtiski, ka eksperte izcēla skolēna, vecāku, skolotāju individualitāti un uzstājās pret kultūrdeterminismu. „Spēcīgāka par kultūru ir bērna personība un starppersonu attiecības. Ne jau tiem bērniem ir jāstāsta, kas šeit jau dzīvo. Trešo valstu piederīgie jau pacietīgi uzklausīs, bet tas ir vienvirziena process. Jāļauj izpausties, brīvi justies”. Atbildot uz jautājumiem un komentāriem, L. Grigule uzteica ideju iesaistīt skolās kā skolotājus vai skolotāju palīgus mazākumtautību biedrību aktīvistus un personas no trešajām valstīm.

    Māris Pūlis, bijušais skolas direktors un izglītības pētnieks ar 30 gadu darba pieredzi no Lielbritānijas prezentēja daudzkultūru skolas piemēru no Līdsas, Lielbritānijā. Viņš raksturoja vidi, kur 80% skolēnu ir no Āzijas valstīm, Bangladešas un Pakistānas Karību salām, Indijas. Saskaņā ar viņa teikto, Lielbritānijas valsts finansēja daudzkultūru pašvaldības īpaši, lai tās ieguldītu sociālo problēmu-vardarbības, noziedzības -risināšanā. To izplatību ietekmēja nevadīti un kultūradaptācijas atbalsta nepavadīti imigrācijas procesi. Kā labas iekļaujošas izglītības prakses M. Pūlis minēja vecāku valodu klubus, starpprofesionālu komandu darbu, kurās aktīvi ar imigrantiem strādāja un darbu savstarpēji koordinēja skolotāji, sociālie darbinieki, policisti.

    Lai kļūtu par labiem starpkultūru skolotājiem, ir jāmeklē nevis atšķirīgais, bet līdzīgais tautu kultūrās, uzsvēra M. Pūlis, kā piemēru minot Āzijas, Āfrikas valstu un Latvijas dziesmu un deju fenomenus. Viņš ieteica sekot britu skolu paraugam un iedibināt individuālu skolēnu – skolas līgumu praksi, skolas formas, karjeras izglītību, un vienādot iespējas karjeru veidot, balstoties uz spējām, nevis pilsonību. 

    Kā labu praksi viņš minēja arī bērnu spēju agrīnu diagnostiku un individuālu izkopšanu. Raksturīgākie citāti: „Jo atklāta skolas sistēma, jo mazāk vietas pārpratumiem, neizrunāšanai, radikālismam. Jāsadarbojas ar kopienu līderiem. Viņi tālāk pastāsta, izplata ziņas, kāda ir skola – laba vai slikta. (...)Labas ir atklātas stundas vecākiem, lai vecāki var kopā ar bērnu mācīties paši un mājās palīdzēt bērniem. Jāaizved skolēni uz uzņēmumu, lai redzētu kā cilvēki strādā, darbojas. (...)Skola ir centrs. Mēs varam mainīt tehnoloģijas, vidi, lietas, bet skola paliek.

    Izglītības eksperte Aija Tūna izklāstīja SFL „Pārmaiņu skolu” iniciatīvas jau četru gadu darba pieredzi, veidojot ikvienam kopienas pārstāvim draudzīgas un pieejams kopienu skolas: mazajām lauku vai priekšpilsētu skolām pievienojot tik nepieciešamās kultūras darba, sociālā atbalsta, interešu izglītības funkcijas. No prakses viņa komentēja, ka „latviešu valodas skolas sen vairs nav tik homogēnas, kā mēs iedomājamies: tā jau ir ikdiena, ka vienā pārī klasē strādā latviešu un krievu bērni”. Svarīgi mazināt mācību procesā sāncensības garu, bet izkopt sadarbību un solidaritāti, sajūtu, ka kopā mācamies, lai Latvija būtu labāka un gudrāka. (...) Bērni teica, ka šī ir pirmā reize, kad mēs darījām lietas kopā, nesacenšoties savā starpā.”

    3. GADĪJUMA ANALĪZE: SKOLĒNA VIEDOKLIS

    Foruma - laboratorijas priekšrocība salīdzinājumā ar konferences formāta pasākumiem ir iepriekš nedzirdētu viedokļu varbūtība, nesaskaņotas, spontānas replikas un atklājumi jau bieži apspriestajā tematikā, kā tas notika arī šoreiz. Pasākuma formāts paredzēja skolēnu - gan vietējo, gan trešo valstu - iesaisti diskusijās. Visi pasākuma dalībnieki izcēla Rīgas Kultūru vidusskolas 11. klases skolnieces teikto, ko viņa attiecināja uz skolēnu lomu atvērtā komunikācijā skolas vidē . „Katram jāsāk pašam ar sevi un garīgajām vērtībām”, viņa uzsvēra. Viņasprāt, problēma ir attieksmē, un pozitīvo programmu viņa formulēja šādi: „Jāpieņem citādais, nav jādomā kategorijās „ pareizais” un „nepareizais”; jāizglīto sevi. Skolā potenciālu starpkultūru konfliktu novēršanai svarīga saskanīga komunikācija un informācijas pieejamība, kā risināt problēmu. (...) Savukārt sabiedriskajiem medijiem vajadzīgs valsts finansējums, kura programmas ietvaros paredzēts tiem vēstīt „objektīvi par katru tautu”.

    Savu uzstāšanos viņa noslēdza ar vārdiem : „Jums, vecāki, bija mazāk iespēju un mazāk izvēļu. Mums ir vairāk iespēju un izvēļu, arī vairāk iespēju kļūdīties. Ļausim skolēniem braukt uz ārzemēm. Veidosim apmaiņas projektus skolēniem, piemēram, no Alūksnes skolām uz Rīgas skolām un otrādi.”

    4. DAUDZVEIDĪBU PIEŅEMOŠA SKOLA DALĪBNIEKU PRIEKŠSTATOS

    Forums - laboratorija radīja iespējas kolektīvai jaunradei - grupu darbam „Daudzveidību pieņemoša skola”, kura gaitā visi dalībnieki grupās projektēja daudzveidību pieņemošu, ikvienam atvērtu skolu.

    Kopīgie uzskati par šādu skolu attīstību un pilnveidi Latvijā bija sekojoši:

    „Daudzveidību pieņemoša skola”

    Daudzveidībai jāatver gan skolas, kurās mācības notiek bilingvāli - latviešu un mazākumtautību valodās - gan skolas, kur mācās latviešu valodā. Tā būs skola, kurā valda brīva gaisotne, nav baiļu un nedrošības, visiem ir augsts pašvērtējums un tieksme pēc pilnveides, kā arī pavisam maz birokrātijas: esošais regulējums ir pašu radīts, un IZM saprot, ka dokumentu aizpilde bez jēgas un nozīmes skolotāju un skolēnu acīs, kā arī bez nozīmes izglītības statistikā, kaitē, ne palīdz darbā.

    Tā ir moderna skola, aprīkota ar jaunākajām izglītības un informācijas tehnoloģijām. Skolas administrācija arī mācās, rāda savu pozitīvo pieredzi, aicina uz izaugsmi. Tā aktīvi stāsta vecākiem, ko skola dara. Tā ir skola, ko arī vecāki un skolēni veido. Visiem ir pieejami daudzveidīgi tālākizglītības pasākumi, regulāri kursi pedagogiem, mācības vecākiem un mazākiem bērniem kopā, ja viņi to vēlas.

    Līderība un deleģēšana ir līdzsvarā ar ikviena personisko atbildību. Skolas kultūru raksturo pozitīva saskarsme, skolēni apgūst atvērtu un iekļaujošu pasaules uzskatu, izpratni par savām identitātēm un veido pozitīvu savas dzīves projektu: viņi būs produktīvi un radoši, paši veidos sev darba vietas, nodarbosies ar to, kas saskan ar viņu interesēm un spējām.

    Tādas skolas vidi raksturo fiziska, garīga, emocionāla veselība: veselīga skolas vide - veselīgi skolēni un skolotāji - ģimenes iegūst informāciju par veselīgu dzīves veidu. Skola kļūst par vietu, kur līdzās formālai izglītībai pēc stundām skolēniem ir plašas interešu izglītības iespējas. Skolā ir interesanti.

    Svarīgi, ka skola ir arī sadarbīga iestāde - tā veido kopīgus projektus un skolēnu apmaiņas ar ārvalstu skolām.

    Skolā starpbrīžos un arī atbilstošās stundās skan visdažādākā mūzika. Tajā pat laikā ir svarīgi, lai skolā būtu klusuma telpa skolēniem, kas vēlas pabūt ar sevi, neviena netraucētiem, atgūties no pārdzīvojumu sekām drošā vidē.

    5. IETEIKUMI POLITIKAS VEIDOTĀJIEM UN IEVIESĒJIEM

    Pasākuma noslēgumā katra no foruma - laboratorijas dalībnieku septiņām grupām formulēja vienu svarīgāko nosacījumu atvērtas izglītības īstenošanai Latvijā ( atstāts dalībnieku piedāvātais formulējums - L.O.)

    1. Finansējuma sistēma, kas veicina daudzveidīgu mācību metožu iespējamību skolā un daudzveidīgu darba organizāciju.

    2.Likvidēt to kontroli, kura ir tikai kontroles dēļ!

    3.Eiropa: domāšana. Latvija: dzimtene!

    4.Skolotāju un vecāku tālākizglītība (mūžmācīšanās), tsk. kustības, mūzika, piedaloties bērniem. Mācīšanās vienam no otra.

    5.Sadarbība – atvērtas skolas pamatdarbība: tā ir finansiāli jāmotivē!

    6.Publiskās debates par izglītību!

    7. Valsts atbalsts (finansējums) masu medijiem, veidojot saskanīgu komunikāciju sabiedrībā!

    Iespējams rezumēt, ka dalībnieki līdzvērtīgi nozīmi piešķir skolas darba finansējuma palielināšanai, lai skola varētu atļauties dažādot mācību darbu, tikai finansējuma avotiem jābūt arī daudzveidīgiem: valsts, pašvaldības un privātā finansējuma kombinācijai. Ja skolām nodarbošanās ar saimniecisko darbību ir ļoti ierobežota, to pieļaujošs tiesiskais regulējums varētu būt būtisks atbalsts. Svarīgi, ka dalībnieki novērtējuši mediju lomu un uzsver to konstituējošo nozīmi atvērta pasaules uzskata vairošanā, kā arī ikviena aktīvu līdzdalību publiskās telpas debatēs. Sadarbība un mūžizglītība ir atslēgvārdi, kas raksturo atvērtas skolas kultūru.

    Gala ziņojuma kontekstā un, lai nākotnē izmantotu dalībnieku viedokļus, ir lietderīgi šos ieteikumus kontekstualizēt ar nesenu imigrantu izglītības pētījuma rezultātiem

    (Eiropas Komisija, 2013), ko janvārī publiskoja Eiropas Komisija, un 24. Eiropas Padomes izglītības ministru konferences rezolūcijas atziņām, kas publiskotas aprīļa otrajā pusē.

    Saskaņā ar šiem avotiem, un augstāk minētajiem foruma - laboratorijas dalībnieku atziņām, politikas veidotājiem jāorientējas vispirms uz vispārējas iekļaujošas izglītības sistēmas izveidi, kas atbalsta daudzveidību un skolēnus ar atšķirīgām mācīšanās spējam un vajadzībām. Mērķēts atbalsts imigrantu skolēniem ir iekļaujams šajā ietvarā, nevis pievienojams neiekļaujošai, uz individuālu izcilību orientētai izglītības sistēmai. Otrkārt, ja uzmanība pievērsta ikviena skolēna individuālo spēju attīstībai, un, piemēram, atbalstam gan viņa dzimtajai, gan valsts valodas apguvei, tad arī imigrantu skolēni no tā gūst labumu. Proti, elastīga bilingvālā izglītība. Skolas personāla prasme strādāt ar kultūru ziņā daudzveidīgu skolēnu korpusu, dod labumu imigrantu skolēniem.

    Lai to paveiktu atbilstoši reālajai situācijai valstī, un izpētītu atšķirīgas atbalsta formas, kas skolēniem sniedzamas, nepieciešams centralizēti vākt datus par to izglītības pārvaldes institūciju līmenī, un tajā pašā laikā skolām piešķirt lielāku autonomiju: lai tās strādātu un pielāgotos reālajai kultūru daudzveidībai šajā konkrētajā skolā, līdz pat specifisku izglītības programmu dizainam un īstenošanai.

    Konkrēti pasākumi, kas vērsti imigrantu skolēnu integrēšanai vispārējā izglītībā:

    Atbalsts valodu apguvē:

    ·         Valodu prasmju novērtējums;

    ·         Atbalsts valsts valodas apguvei arī ārpusklases darba formās;

    ·         Skolotāju sagatavošana šiem mērķiem;

    ·         Atbalsts skolēna dzimtajai valodai - vēlams līdz 12 gadiem.  

    Atbalsts akadēmisko sasniegumu veicināšanai

    ·         sākotnējā izglītības līmeņa izvērtējums/diagnostika;

    ·         iekļaušana klasē, kas atbilst skolēna akadēmiskajam līmenim;

    ·         sasniegumu monitorings,

    ·         skolotāju sagatavošana darbam starpkultūru vidē;

    ·         izlīdzinošu un parasto klašu esamība, saskanīga skolēna pāreja no izlīdzinošas uz parastu klasi;

    ·         agrīnas skolas pamešanas prevence un reintegrācijas mehānismi.

    Vecāku un kopienu iesaiste:

    ·         Aicināt vecākus atbalstīt skolēnu mācības mājās, iesaistot vairākas ģimenes kopā, un sniedzot tām mājskolotāju atbalstu, ja nepieciešams;

    ·         Skolu pieredzes apmaiņu organizēšanu attiecībā uz labo praksi imigrantu kopienu iesaistē;

    ·         Detalizētas informācijas sniegšana vecākiem par visām iespējām, ko viņu bērniem un viņiem skola piedāvā. 

    Starpkultūru izglītība

    ·         Pozitīva vide skolās;

    ·         Skolotāju apmācība daudzveidības pedagoģiskai integrēšanai;

    ·         Bilingvālu koordinatoru un padomdevēju institūta ieviešana, lai tie koordinētu komunikāciju starp vietējiem un imigrantu ģimenēm,.

    Vairāku Eiropas valstu salīdzinājumā par labākajiem un Latvijas situācijai tuvākajiem modeļiem, no kuriem būtu iespējams mācīties, iesakāmi Dānijas un Zviedrijas vispārējās iekļaujošās izglītības sistēmas un Īrijas integrācijas modelis.

    Dānijā un Zviedrijā izglītības sistēmas kombinē vispārējo iekļaušanas ētosu ar individuālu skolēnu sasniegumu monitoringu, atbalstu īpašām izglītības vajadzībām, daudzveidības integrēšanu izglītības sistēmā un skolu kultūrā, skolotāju sagatavošanu darbam starpkultūru vidē un pozitīvai klases kultūrai. Decentralizācija un skolu autonomija iet roku rokā ar skolēnu vecāku un kopienu iesaisti skolu darbā.

    Īrijas integrācijas modelī galvenā loma ir individualizētam darbam, atbalstot valsts valodas apguvi, īpašu uzmanību pievēršot skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Starpkultūru mācīšanās ir integrēta paraugprogrammās, un skolas veido un uztur pastāvīgas attiecības ar skolēnu vecākiem un vietējo kopienu,.

    Eiropas Padomes līmenī līdzās aicinājumam dalībvalstīm ieviest kompetenču pieejā balstītu izglītību, klātesošie vairāk kā 50 valstu izglītības ministri un augstākās amatpersonas vienojās veicināt kultūru daudzveidību atbalstošu izglītība sistēmu un pedagoģiskās vides izveidi skolās, īpaši akcentējot skolotāju starpkultūru kompetenču apguvi un īpašu darbu ar skolēniem un ģimenēm riska situācijā, starp kuriem ir imigrantu izcelsmes personas.

    24.04.2013.

    Liesma Ose


    Izglītības Forums: Flickr

    Aija Abens - Mežparka angļu pamatskola/ELJA 50,

    Inta Balode - Rīgas 3.speciālās pamatskolas direktore,

    Inese Bandeniece - Jelgavas 1. internātpamatskola,

    Baiba Bašķere - Izglītības un zinātnes ministrija,

    Ilona Bergmane - Rīgas Teikas vidusskola,

    Maija Bērzabinde - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija,

    Una Bērziņa - Latvijas Lietuviešu Jauniešu Kopiena,

    Grigorijs Biksons - Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola,

    Imants Breidaks - Rīgas 14.vakara (maiņu) vidusskola,

    Guntars Catlaks - Education International ,

    Konstantīns Čekušins - biedrība "Intellect",

    Kuraishi Daisuke - Rīgas Kultūru vidusskola,

    Sandra Dišlere - PII "Priedīte",

    Zane Doniņa - Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvalde,

    Irēna Elfrīda Drupa - Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļa,

    Nadežda Ērcīte - Rīgas Kultūru vidusskola,

    Ināra Fomantjeva - Olaines 2. vidusskola,

    Jimena Gonzalez - Rīgas Kultūru vidusskola,

    Austris Grasis - Skaņākalna Institūts,

    Ligita Grigule - izglītības eksperte,

    Anna Ivane - Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskola,

    Inga Janičenoka - Rīgas 4. speciālā internātpamatskola,

    valentīna Jankovska - Ventspils 6.vidusskola,

    Vita Jurkeviča - Rīgas 15.vidusskola,

    Dace Kazāka - Privātā vidusskola Patnis,

    Anita Kleinberga - Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja

    Jolanta Komarovska - ,

    Nataļja Kubasova - Rīgas 15.vidusskola,

    Ija Lasmane - Ventspils vakara v idusskola,

    Olga Lauva - Nacionālās integrācijas centrs,

    Vineta Levinska - Rīgas 51.vidusskola,

    Diāna Liepa - Rīgas 4. speciālā internātpamatskola,

    Dace Lukumiete - ,

    Dina Lūse - Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola,

    Mārīte Meļķe- Osemļjaka - Rīgas 96.vidusskola,

    Zinta Miezaine - Risinājumu Darbnīca,

    Valērija Odinajeva - Rīgas 21.vidusskola,

    Andris Priekulis - Rīgas Valsts 3.ģimnāzija,

    Māris Pūlis - izglītības eksperts,

    Tatjana Pulle - Rīgas Anniņmuižas vidusskola,

    Nauris Puntulis - KM,

    Emīls Rode - Rode&Weiland, direktors

    Ina Rubine - Rīgas Mūzikas internātvidusskola,

    Inguna Rudēvica - Ventspils Izglītības pārvalde,

    Laima Ruduša - ,

    Rinalds Rudzītis - Ogres novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvalde,

    Svetlana Šibko-Šipkovska - Privātā vidusskola "Klasika",

    Brigita Šiliņa - NIC,

    Edvīns Šilovs - Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija,

    Maija Smilga - biedrība "Patvērums "Drošā māja"",

    Viktors Stefanovičs - Latvijas ukraiņu savienība, Priekšsēdētājs

    Lilija Stepanova - Jelgavas izglītības pārvalde,

    Brigita Stroda - Nacionālais Integrācijas centrs,

    Dace Trupovniece - Rīgas Kultūru vidusskola,

    Aija Tūna - Sorosa fonds - Latvija,

    Elita Vaitkēviča - KM NIC,

    Vineta Vaivade - LVA,

    Igors Vatoļins - avīze Vesti Segodņa,

    Aija Vecenāne - Nacionālais integrācijas centrs,

    Ināra Veismane - Talsu novada Izglītības pārvalde,

    Iveta Vērse - Izglītības attīstības centrs,

    Līvija Vilcāne - Jelgavas izglītības pārvalde,

    Andrejs Zagorskis - Preiļu novada izglītības pārvalde,

    Jurijs Zakajevs - Jaunība, Tradīcijas, Mūžība,

    Kristaps Ziediņš - Labklājības ministrija,

    Guntars Catlaks

    Education International

    Ligita Grigule

    izglītības eksperte

    Māris Pūlis

    izglītības eksperts

    Aija Tūna

    Sorosa fonds - Latvija